Arhīvs

Visi jaunumi
01 Decembris 2012

2012. gada nogalē izveidojušās divas jaunas ģimenes

Ierasts, ka Ziemassvētki ir labdarības laiks. Tas ir arī laiks, kad veidojas bērnības atmiņas, kas spēj nest gaišumu un ticību cilvēcībai visā mūža garumā. Bērniem, kuriem ir bērnība - ar ģimeni, mammu, ar mīļiem vārdiem. Pat tik vien, kā kāds, kas noglāsta galvu un samīļo, iedrošina uzkārt eglītē paša gatavoto mantiņu. Tuvojoties šī gada Ziemassvētkiem, mums ir izdevies izveidot vēl divas ģimenes bez vecāku aprūpes palikušiem bērniem. Tagad mamma Nora Īslīcē un mamma Inga Valmierā aprūpē un dāvā sirds siltumu vēl 10 bērniem.

Mamma Inga:

Viss, ko savā dzīvē esmu darījusi iepriekš, mani mudinājis izvēlēties SOS mammas darbu. Esmu bijusi gan skolotāja, gan bērnu bibliotēkas darbiniece un vadītāja, arī sociālā darbiniece ģimenēm ar bērniem un strādājusi ar pilngadīgajiem bāreņiem kā konsultante un atbalstītāja,  patstāvīgu dzīvi sākot. Pati esmu izaudzinājusi  trīs meitas. Dzīvē un darbā ir jāieliek sirds, mīlestība un gudrība. SOS bērnu ciemats un SOS mammas darbs ir tā vieta, kur dalīties un dot bērniem, kuriem dzīvē nav paveicies ar vecākiem. Es zinu, ka to varu, un tāpēc uzsāku jaunu ceļu dzīvē.

Mainīju arī savu dzīvesvietu. Esmu no Kurzemes, Liepāja ir mana dzimtā pilsēta, bet daļu dzīves dzīvoju un strādāju Ventspilī. Krīzes laiks mani aizveda uz Rīgu, bet tad jau biju nolēmusi, ka strādāšu kādā no SOS bērnu ciematiem. Jau otro gadu esmu saistīta ar SOS ciematiem, jo tiku izvērtēta un  uzņemta kā mammas kanditāte, man tika piedāvātas apmācības un iespēja praktiski apgūt darbu, iepazīt SOS sistēmu. Nu jau mazliet vairāk kā mēnesi dzīvoju un strādāju Valmieras SOS ciematā. Mana pirmā  atziņa ir tā, ka laiks šeit rit savādāk. Tas ir piepildīts gan ar sadzīves darbiem, gan ar iešanu un skriešanu kopā ar bērniem, ar darbošanos kopā. Katrai stundai ir cits ritms, katrai dienai ir sava noskaņa. Nav sajūtas, ka esmu darbā, ir sajūta, ka esmu dzīves viducī. Esmu centrs bērniem un viņi ir centrs man.

SOS mamma Inga pašlaik aprūpē četrus bērnus un  stāsta par viņu vēlmēm un pieredzi saistībā ar Ziemassvētku laiku – par divām meitenēm, kuras Valmieras SOS bērnu ciematā nonākušas šajā gadā. Dacei ir 10 gadu un viņa mācās 4.klasē, bet Agatei ir 8 gadi un viņa iet 2.klasē. Abas ir māsas un Valmieras SOS bērnu ciematā jaunajā ģimenē viņām šie būs pirmie Ziemassvētki. Meitenes atzīstas, ka piparkūku gatavošanas pieredzes viņām nav, mājās tās netika gatavotas. Pirms Ziemassvētkiem viņu mājās tieši no meža “ieradusies” eglīte. Svētki ir svinēti, reizēm bijušas dāvanas, reizēm nē. Dzejoļus pie eglītes nav skaitījušas, taču šogad ir gatavas tos mācīties. Abas māsas vēl nezina, ko gaidīt no Ziemassvētkiem, jo nav taču tādas īpašas pieredzes. Pastāstu, ka Ziemassvētki ir laiks, kad dalīties ar labiem vārdiem un darbiem, sagādāt prieku citiem cilvēkiem, galvenais saviem tuvākajiem. Meitenes domā, ka noteikti sagatavos kādu apsveikumu savai SOS mammai un auklītei, kas palīdz brīžos, kad mammai ir citas rūpes. Apsveikums taču var būt gan dziesma, gan dzejolis, gan zīmēta kartiņa. Kad jautāju, ko meitenes gribētu saņemt dāvanā, abas ilgi klusē un domā. Izdomāja gan - Pasaku spēle! Abas labprāt lasa arī grāmatas un priecātos, ja dāvanu maisā kāda grāmata atrastos tieši viņām. Nu jā, un ir iepaticies gatavojot Ziemassvētku labdarības tirdziņam gatavojot filca mantiņas, vērt pērlītes. Un, ja nu Ziemassvētku vecītis uzdāvina tādas pērlīte, lai var sev savērt krellītes un rokassprādzes?

SOS mamma Nora:

Latvijas SOS bērnu ciematu asociācijā darbojos jau 11 gadus, kaut pēc profesijas esmu šuvēja. Pašai kopš bērnības ir gribējies lielu ģimeni, bet ir tikai 2 bērni. Esmu auklējusi arī kaimiņu bērnus, tā kā mājās vienmēr bijis bērnu bariņš. Toties šuvējas profesiju vienmēr esmu izmantojusi kā savu vaļasprieku, šujot apģērbu sev un tuviniekiem.

Īslīces SOS bērnu ciematā sākumā 4.5 gadu strādāju kā aukle, bet tad devos citos darbos. Iekšā bija mazais nemiera gariņš, ka gribētu būt par SOS mammu, tādēļ 2011.gadā atgriezos ciematā un atkal sāku strādāt par aukli/ asistenti, gaidot piemērotu brīdi, lai kļūtu par SOS mammu, gads ir apkārt un tikko esmu tikusi pie savas pirmās ģimenes šajā ciematā – man ir 6 bērni.

SOS mammas dzīvi varu raksturot kā vāveres skrējienu ritenī, jo bērni ir jauni, daudz ko neprot, nav pieraduši par sevi parūpēties. Līdz ar to viņiem jāmāca tādas lietas, kas citās situācijās/ ģimenēs liekas pašas par sevi saprotamas. Jau pēc pirmā mēneša, ko esmu pavadījusi ar šiem bērniem, jūtu, ka viņi mainās, vairāk uzticas, vēlas mīlestību. Viņi saprot, ka ir drošībā.

Tā kā man 5 bērni ir no vienas ģimenes un vēl viens dēlēns, tad bija viegli uzzināt, kādas atmiņas bērniem par Ziemassvētkiem. Diemžēl viņi neatceras šo svētku svinēšanas sajūtu, mājās nav bijusi eglīte un dāvanas, jo vecākiem bijušas problēmas ar alkoholu un citas prioritātes. Es ļoti vēlos svētku laikā aizvest bērnus uz Rīgu, uz LIDO un Akvalandi, lai bērni noķer to svētku sajūtu, redz Ziemassvētku rotājumus un mācās kopā pavadīt laiku interesanti. Protams, noteikti skatīsimies, vai ir iespēja visiem kopā apmeklēt kādu Ziemassvētku koncertu, kas domāts bērniem.


Abām ģimenēm nepieciešams atbalsts gan Ziemas sporta inventāra iegādei, gan attīstošo spēļu iegādei, kā arī ziemas apģērbu un apavu iegādei. Ziedotie līdzekļi tiktu izlietoti, lai satuvinātu  šīs ģimenes, mācītu bērniem uzticēties viens otram un rast drošību mīlošas ģimenes lokā.

Ja vēlies palīdzēt atbalstīt šīs abas jaunās ģimenes, ir iespēja noziedot šeit