Arhīvs

Visi jaunumi
23 Novembris 2012

Diskutē par metodēm cīņā ar vardarbību skolās

Mobbings, bullings, bossings – tie ir termini, kas mūsdienās reti kuram ir sveši un neskatoties uz vārdu ārzemniecisko izcelsmi, to nozīmi zina gandrīz katrs. Kontekstā ar sabiedrības attīstības tendencēm par šiem jēdzieniem tiek runāts daudz. Lai cik interesantos, no svešvalodas aizgūtos vārdos mēs šo parādību nesauktu, tādejādi radot ilūziju, ka tā ir kāda jauna tendence un mīkstinātu tās negatīvo nokrāsu, patiesībā tā ir mūžsena cilvēku rīcība, kam latviešu valodā ir tikai viens, ļoti nepievilcīgs apzīmējums – vardarbība.

Neviena sabiedrības grupa nav pasargāta no vardarbības postošās ietekmes. Tiek runāts par vardarbību ģimenē, skolā, profesionālajā sfērā, vardarbība tiek vērsta kā pret zīdaini, tā sirmgalvi, turklāt skumjākais ir tas, ka nereti šo vardarbību pret cietušo vērš viņam vistuvākie cilvēki.

21.novembrī Bauskas novada Sociālajā dienestā tika organizēta diskusiju pēcpusdiena „Par drošu vidi skolā!” Diskusiju pēcpusdienā tika aicināti piedalīties kā skolu un sociālā dienesta speciālisti, tā arī vecāki, lai kopīgiem spēkiem meklētu risinājumus, rosinātu idejas kā mazināt vardarbības izplatību izglītības iestādēs. Ar speciālistiem kopā strādāja psiholoģe Dace Beinare, Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijas bērnu interešu aizstāvības speciāliste Kristīne Vespale, kā arī studenti no projekta „Go Beyond”, kuri klātesošos iepazīstināja ar savu pieredzi saskaroties ar vardarbību.

Jau diskusijas sākumā kļuva skaidrs – vardarbība skolā ir izplatīta parādība. To pierāda kaut vai fakts, ka 80% no klātesošajiem uz jautājumu – vai esat izjutuši vardarbību skolā atbildēja apstiprinoši. Arī statistiski dati ir skumji. Vardarbības gadījumu skaits Latvijas izglītības iestādēs ir viens no augstākajiem Eiropas Savienībā. Vienlīdz izplatīta šī parādība ir kā puišu tā meiteņu kompānijās, turklāt vieni un tie paši aptaujātie atdzīst- viņi bijuši gan upura, gan pāridarītāja lomā. Kā uzsvēra psiholoģe D.Bernate – vardarbība ir ļoti bīstama parādība, jo tās sekas ir neprognozējamas un ietekmes aplis – milzīgs. Ja skolā notiek vardarbība tā tieši vai pastarpināti ietekmē praktiski visus, kuri to redz un nebūt nav jābūt tam, pret kuru vardarbība tiek vērsta, arī līdzpārdzīvojums nereti var būt ļoti postošs. Kā norāda D.Bernate, lielākā problēma cīņā ar vardarbību ir nespēja apzināties, cīņa ar vardarbību ir kopīgs speciālistu un vecāku darbs, turklāt ne mazāk svarīgs ir arī augstākās varas līmeņu uzstādījums – vai mēs gribam dzīvot sabiedrībā bez vardarbības? Vai mēs sevi definējam kā sabiedrību, kura ir līdzcietīga un kura nosoda vardarbības izpausmes vienam pret otru. Ļoti iespējams, ka pilnībā novērst vardarbību nav iespējams, taču, pastāv konkrēta rīcības shēma, pēc kuras vadoties, to var ievērojami ierobežot. Uzrunājot klātesošos speciālistus bērnu interešu aizstāvības speciāliste Kristīne Vespale pastāstīja klātesošajiem par kustību „Draudzīga skola!”. Šīs kustības mērķi ir uzlabot skolēnu, skolotāju, vecāku un skolas administrācijas savstarpējo sadarbību un sadarbību ar citām institūcijām un pašvaldību, kā arī pilnveidot regulāru preventīvo darbu vardarbības profilaksei skolās. Šobrīd kustībā „Draudzīga skola!” iesaistījušās jau 163 izglītības iestādes. Vairāk informācijas par šo kustību iespējams atrast valsts bērnu tiesību biroja interneta vietnē.

Savukārt par inovatīvo jauniešu līderisma attīstības projektu „Go Beyond” klātesošajiem bija ieradušie stāstīt divi puiši, biedrības „Go Beyond” biedri.

Diskusija „Par drošu vidi skolā!” tika organizēta ģimeņu stiprināšanas un atbalsta projekta ietvaros. Šis ir projekts, kuru sadarbībā ar pašvaldībām Rīgā, Olainē, Valmierā, Cēsīs un Bauskā īsteno Latvijas SOS bērnu ciematu asociācija.

Ieva Šomina,
Bauskas novada sabiedrisko attiecību speciāliste