Arhīvs

Visi jaunumi
07 Jūlijs 2014

„Jūnija piedzīvojums” Rīgas SOS ģimeņu atbalsta centrā.


Kad izskanējis pēdējais skolas zvans, vecākiem jādomā, kā nodarbināt mazāku vai lielāku rakari vasaras brīvlaikā. Tāpēc jaunais Rīgas SOS ģimeņu atbalsta centrs laikā no 2. līdz 13. jūnijam bija sagatavojis dienas aktivitāšu nodarbību programmu bērniem no mūsu atbalstītajām ģimenēm.
Divu nedēļu programma bija tiešām dažāda un interesanta. Tajā tika iekļautas izglītojošas un arī izklaidējošas aktivitātes - ekskursijas uz Zooloģisko dārzu, Brīvdabas muzeju, LU Botānisko dārzu, Džimbas drošības skoliņas nodarbība, radošās darbnīcas, pat kinoseanss, kā arī spēles un rotaļas – kā nu bez tām. Arī par bērnu ēdināšanu bija padomāts -  trīs reizes dienā, lai mazajiem prātvēderiem pietiek spēka darboties visās aktivitātēs.


Rīgas SOS ģimeņu atbalsta centra vadītāja Ilze ŽAGARE stāsta: ”Šī aktivitāšu programma ir jauns un veiksmīgs mūsu komandas kopīgi paveiktais darbs. Februārī, uzsākot darbu ar ģimenēm, pamazām iepazinām katras ģimenes bērnu problēmas un vajadzības. Tā radās ideja par mērķtiecīgi veidotu aktivitāšu programmu 7-13 gadus veciem bērniem brīvlaika sākumā. Jūnijā darbojāmies katru otro dienu, bērni nāca uz mūsu Centru kopumā divu nedēļu garumā, grupā - 20 dalībnieki.  Aktivitātes organizēja un programmu vadīja  sabiedrības veselības speciāliste Dana Stālmane, bet katras dienas norisēs piedalījās vismaz  viens vai divi Rīgas atbalsta centra darbinieki – sociālie darbinieki vai  rehabilitētāji, kā arī trīs brīvprātīgās – Rīgas Stradiņa universitātes Sociālā darba fakultātes 2.kursa studentes, kurām tā vienlaicīgi bija arī lieliska prakse un arī pārbaudījums nākotnes profesijā. Paldies brīvprātīgajiem palīgiem Anna Kopcei, Gitai Ķirsei  un Laurai Arājai, kā arī tiem mūsu atbalstītājiem, kas ar savu bez atlīdzības veikto darbu  deva iespēju bērniem atklāt jaunus talantus - Latvijas Mākslas akadēmijas studentes Sintijas Loginas vadītā zīmēšanas radošā darbnīca un Anetes Baškēvičas  vadītā  improvizācijas mākslas radošā darbnīca ir vieni no spilgtākajiem bērnu piedzīvojumiem.


Dienā, kad tapa šis stāsts, aktivitātes notika Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā. Krāsas, balsis smiekli, bērnu sarunas citam caur citu - kopumā ļoti jautra un pozitīva noskaņa. Bērni, jautāti par saviem iespaidiem, ir vienisprātis – viņiem patīk nodarbības un viņi noteikti gribētu tādās piedalīties vēl.  Kāds ir atradis jaunus draugus, kāds priecājas par iespēju trīs reizes dienā paēst (turklāt novērtē ēdienu kā garšīgu!) un dzert gardās Tymbark sulas un Angry Birds limonādes, ko sarūpējuši atbalstītāji – paldies! Kāds pavisam vienkārši priecājas, ka šīs ir dienas, kurās var smaidīt, viņu uzklausa, neatstumj un iedrošina darīt jaunas, līdz šim neizmēģinātas lietas. Lūk, pašu bērnu teiktais:

Sandra (13 gadi): „Man patika, ka satiku daudz jaunu draugu.”
Baiba (11 gadi): „Man patiks tas, ka mēs rīt brauksim uz kinoteātri. Mani pārsteidza tas, ka šeit  viss ir par brīvu. Ja tas būtu par maksu, mamma to nevarētu atļauties.”
Gatis (11 gadi): „Ja vēl būs tādas nodarbības, es noteikti piedalīšos!”

 „Jūnija piedzīvojuma” vadītāja Dana STĀLMANE stāsta
: „Man pašai patīkamākais pārsteigums izrādījās tas, ka, lai gan no sākuma bija bažas, ka šie būs īpaši bērni pret kuriem kā īpaši jāizturas, izrādījās, ka tā nepavisam nav taisnība! Viņi ir tikpat pilnīgi „traki” un forši kā citi bērni!  Pret viņiem jāizturas gluži tāpat kā pret jebkuru bērnu, ja tas lien pāri žogam vai kāpj kokā, vai kaut ko saplēš. Viņi viens otru pieskatīja, viens par otru uztraucās, arī par mani. Uzreiz ievēroja, ja kādu dienu kāds nebija atnācis. Bērni palīdzēja arī man veikt manus pienākumus.  Darbs ar šiem bērniem ir ārkārtīgi viegls, jo mums izveidojusies patīkama komunikācija un saskarsme.              
Manuprāt, šādām aktivitāšu programmām noteikti  vajadzētu būt bērniem pieejamām, jo tā  ir iespēja iziet ārā no mājas, izskrieties,  veselīgi ēst, draudzēties, apgūt un iemācīties daudz ko jaunu. Tā ir normālā ikdiena, kur bērni var būt aktīvi un veselīgi.”

Brīvprātīgās palīdzes, kurām aktivitāšu programma un darbs ar bērniem bija sava veida izaicinājums, jau agrāk darbojušās līdzīgos projektos, piemēram, sporta nometnē. Jautāta par motivāciju un spilgtākajiem iespaidiem, Laura stāsta, ka darbs ar bērniem, protams, nav viegls, bet šeit viņai patīk - īpaši tas,  ka bērni novērtē un māk priecāties par sīkumiem. Tomēr īstas pārliecības, ka arī nākotnē viņa strādās ar bērniem, Laurai nav, tas esot grūts darbs.  Anna ir sapratusi, ka labprātāk strādātu ar pusaudžiem. Viņu pārsteidz, ka bērniem ir tik daudz spēka un enerģijas - tagad viņa saprotot savu mammu, skolotāju, kas vakaros nāk mājās ļoti nogurusi. Savukārt Gita stāsta, ka viņu visvairāk pārsteidza, cik bērni ir paklausīgi un jauki. Līdz šim viņai nebija pieredzes brīvprātīgajā darbā, tāpēc jaunā pieredze viņai ļoti patīk. Pretēji abām kolēģēm, Gita sapratusi, ka viņai ļoti patīk strādāt ar bērniem.

Arī Centra sociālā darbiniece Dagnija LEPERE, kura ir kopā ar bērniem brīvdabas muzejā, viņus slavē: „Mani iepriecina bērnu pozitīvā uzvedība, ka viņi spēj viens otram nevis darīt pāri, bet uzraudzīt, aizrādīt, pieskatīt mazākos.”

Promejot vēl pēdējie jautājumi par „Jūnija piedzīvojumu” pašam mazākajam tā dalībniekam: kas Tev patika, kas nepatika, kas pārsteidza? Nepārtraucot iesākto svarīgo darbu - šļūkšanu no slīdkalniņa – Saša pastāsta, ka  viņam visvairāk patīkot spēlēties ar bērniem, būt ārā, sadraudzēties ar citiem. Tomēr visvairāk puiku ieinteresē diktofons un tā darbības principi. Jā, arī  fotokamera ir interesanta, tāpēc visi tālākie jautājumi vienkārši tiek „laisti gar ausīm”...

Nu, bet arī tas taču tik ļoti piederas  pie īsta vasaras brīvlaika – vienkārši baudīt mirkli, šļūkt lejā no slīdkalniņa un  „nopietnos” jautājumus mazliet „laist gar ausīm”! Lai dzīves nopietnums gaida rudeni, skolu un mācību ikdienu! Jauku vasaru visiem!