Arhīvs

Visi jaunumi
17 Decembris 2013

Konference “Bērnu labklājība kā Latvijas cilvēkkapitāla saglabāšanas un attīstības pamatnosacījums”

Piektdien, 2013.gada 13.decembrī Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācija organizēja konferenci “Bērnu labkājība kā Latvijas cilvēkkapitāla saglabāšanas un attīstības pamatnosacījums.” Konferencē piedalījās pārstāvji no Latvijas nevalstiskajām organizācijām un pašvaldībām, kuri aktualizēja tēmu par bērnu un ģimeņu vajadzībām no vairākiem aspektiem – veselības, izglītības un sociālā.

Viens no konferences lektoriem prof. Dzintars Mozgis savā prezentācijā "Bērnu labklājība kā Latvijas cilvēkkapitāla saglabāšanas un attīstības pamatnosacījums" konfereneces dalībniekus informēja, ka līdz ar to, ka attīstās Latvijas ekonomika, samazinās bērnu traumatisms, kas ir labs rādītājs valstij kopumā. Toties negatīvs rādītājs ir psihosomatisko slimību jomā, jo pieaug mirstība no t.s. sociālā stresa, it sevišķi vīriešu vidū. Samazinoties demogrāfiskajai situācijai valstī, tās iedzīvotāji straujāk noveco un tā rezultātā mums būs arī mazāk nodokļu maksātāju. Dz. Mozgis uzskata, ka "ieguldījums veselībā ir ieguldījums cilvēku attīstībā, sociālajā labsajūtā un labklājībā. Mums jāpārvieto smagums no ārstniecības pakalpojumiem uz veselības veicināšanu. Pieejamie dati norāda, ka sociālie apstākļi būtiski ietekmē arī cilvēka veselību, pieaug stresa faktori ģimenēs un tas atstāj ietekmi uz bērniem."

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas priekšniece Laila Rieksta - Riekstiņa savā prezentācijā "Aktuālas problēmas bērnu tiesību jomā" informēja klātesošos, ka, neskatoties uz to, ka kopīgie ekonomikas rādītāji attīstās, ģimenes ar bērniem ir krīzes situācijās. Valstī trūkst darbs ar ģimenēm un vecākiem tieši pirms bērnu izņemšanas no ģimenēm. Raksturojots kopējo situāciju valstī, L.Rieksta - Riekstiņa minēja, ka ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu skaits valstī samazinās, ka audžuģimenēm un aizbildņiem nepieciešams atbalsts - it sevišķi psiholoģiskais. Aktuāls jautājums ir par ārpusģimenes aprūpes kvalitāti, jo Latvijā dominē lielas institūcijas, kas diemžēl nedod iespēju nodrošināt bērniem ģimenisku vidi. Kā vienu no sāpīgajām problēmām, ko varētu risināt kopā ar pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām, L.Rieksta - Riekstiņa minēja vecāku izglītošanas jautājumu, jo bieži vien viņiem trūkst sociālo prasmju, kā rezultātā ģimenēs tiek pielietota fiziskā vardarbība, bet izglītības iestādēs nākas saskarties ar emocionālo vardarbību.

Labklājības ministrijas pārstāvis Lauris Neikens savā prezentācijā "LM un NVO sadarbība" pievērsās trīs galvenajiem jautājumiem - sabiedrības līdzdalības praksei Labklājības ministrijā; Bērnu tiesību aizsardzības komisijas darbam un Labklājības ministrijas 2014.gada prioritātēm. Jautājumā par sabiedrības līdzdalības praksi LM lektors informēja par Konsultatīvajām padomēm, komisiju un komiteju darbu, ar ko iespējams sadarboties, kādus jautājumus risina, kā arī par citām sadarbības formām. Klātesošie NVO un pašvaldību pārstāvji vēlreiz tikai iepazīstināti ar Bērnu tiesību aizsardzības komisijas darbu, sadarbības mehānismu ar dažādām institūcijām un arī par izskatītajiem jautājumiem gada laikā. Noslēgumā L.Neikenes pastāstīja par LM prioritātēm 2014.gadam - dažādu koncepciju izstrādi, plānotajām apmācībām, atbildības paplašināšanu dažādām struktūrvienībām.

Ronald McDonald House Charities Latvija (RMHC Latvija) pārstāve Vija Tirzmale prezentācijā "Labdarības organizācijas, kā “ielāps” veselības aprūpes sistēmai" konferences dalībniekus informēja par situācija bērnu veselības aprūpes jomā Latvijā, piemēram, ka saskaņā ar Centrālās Statistikas pārvaldes pētījumu, 48,5% mājsaimniecību ir apgrūtināta pieejamība primārajai veselības aprūpei, ka Latvijā jau vairākus gadus nav pārskatāmas iecirkņu pediatru sistēmas. Kā liela problēma tika minēts, ka bērniem ir jāstāv garās rindās, lai nokļūtu pie speciālistiem, dažreiz pat vairākus mēnešus un pat gadu. Lai risinātu daļu no šīm veselības aprūpes problēmām, jau kopš 2011.gada darbojas Ronald McDonald House Charities Latvija (RMHC Latvija), kas šo gadu laikā sniedzis vairāk nekā 10 500 bezmaksas, primārās veselības aprūpes konsultācijas. V.Tirzmale sniedza arī variākus vērtīgus ieteikumus problēmsituāciju risināšanai bērnu aprūpes jomā, piemēram, valstiskā līmenī saprast un aktīvi atbalstīt to, ka bērnu veselība un labklājība ir investīcija nevis budžeta tēriņš - profilakse, primārā veselības aprūpe, veselības mācība.

Nodibinājuma centrs Dardedze pārstāve Laila Balode klātesošos informēja par jautājumiem, kas skar vardarbību - kāda veida vardarbības pastāv, kā tās atpazīt, kā strādāt ar šādiem cilvēkiem.

Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijas programmu attīstības direktore Daiga Eiduka prezentācijā "Sociālā riska ģimenes ar bērniem Latvijā – situācijas raksturojums " iepazīstināja klātesošos ar pagājušā gadā veikto pētījumu un tā rezultātiem, kas atklāj, ka kopējais bērnu skaits valstī uz 2012.gadu bija 374 336, no tiem vismaz 25 107 jeb 7 % no kopējā bērnu skaita pēc pašvaldību sociālo dienestu norādītājiem datiem auga sociālā riska ģimenēs (pēc VBTAI apkopotiem datiem – 2012.gadā 3.494 bērniem netika nodrošināta pietiekama aprūpe un audzināšana). Savukārt raksturojot ģimenes - uz 2012.gadu valstī reģistrētas 87 629 ģimenes, kurām piešķirts trūcīgas ģimenes statuss un kurās auga 74 163 bērni jeb 19,8 % no valstī dzīvojošajiem bērniem ir piešķirts trūcīgas personas statuss. D.Eiduka savā prezentācijā stāstīja arī par dažādu ģimenes riska faktoru ietekmi uz bērniem, piemēram, nabadzību, mājsaimniecību parādiem, ilgstošu bezdarbu, vecāku izglītības un prasmju trūkumu, mājokli un kriminalitāti. Tika apskatītas arī ģimeņu problēmu cēloņsakarības.

Konferences otrajā daļā bija pieaicināti vairāki ārvalstu eksperti, kuri dalījās pieredzē par savu darba pieredzi Somijā, Bulgārijā un Bosnijā un Hercegovinā.

"Bērnu Labklājības tīkla darbs Somijā",  Martti Kemppainen no Somijas / Central Union for Child Welfare,Finland

"Bulgārijas Nacionālā bērnu tiesību tīkla darba pieredze", George Bogdanov - Bulgārijas Nacionālā bērnu tiesību tīkla pārstāvis / , National Network for Children

"Investīcijas bērnos", Ljiljana Siničković, Bosnijas un Herzegovinas „Glābiet bērnus” / „Save the children”; Child Rights Governance Program Manger

Konferences noslēgumā gan lektori, gan dalībnieki vienojās, ka nepieciešams izveidot Bērnu labklājības tīklu Latvijā, kas būtu spēks, kas ietekmētu procesus valstī, kas saistīti ar bērnu labklājību. Šis tīkls būtu arī iespēja dalīties informācijā un organizēt pieredzes apmaiņas pasākumus. Starpsektorāla sadarbība ir būtiska, jo bērnu tiesības aptver visas jomas. Turpmāk visām iesaistītajām un ieinteresētajām pusēm ir jāvienojas par kopīgiem mērķiem un stratēģiju, lai panāktu pārmaiņas, kā arī jāizstrādā bērnu labklājības un ilgstpējīgas attīstības modelis un jāsniedz rekomendācijas lēmumu pieņēmējiem.


Galvenā atziņa - ja mēs vēlamies savas valsts turpmāku pastāvēšanu, tad ir jaapvienojas!