Arhīvs

Visi jaunumi
02 Aprīlis 2013

Logopēda darbā jābūt radošam un atraktīvam, citādi nekas nesanāks

Viens no bērniem, kurš ciematā nonāca jau 7 gadu vecumā, sāka mācīties lasīt, viņš nevarēja izrunāt burtu „r”. Viņš tik ļoti vēlējās lasīt, bet minēto burtu neizdevās izlasīt. Pēc divu nedēļu vingrināšanās burts „r” ievibrējās un pats zēns bija ļoti priecīgs par saviem sasniegumiem.

Maza meitene, kurai pašlaik ir 5 gadi, kad pirms diviem gadiem nokļuva SOS bērnu ciematā, nerunāja nemaz. Nodarbībās pie speciālistes – logopēdes sēdēja sabozusies kā balodis un vēroja skolotāju caur pieri. Tagad meitenes runas plūdumu nevar apstādināt, čalo kā tāds strautiņš pavasara saulītē. Divu gadu gaitā paplašinājās vārdu krājums, izprata daudzu vārdu jēdzienus. Viss notiek pamazām, bet jāstrādā vēl kādu brīdi, lai meitenes valoda būtu ļoti bagāta.

Kādai meitenītei, kura ciematā sāka dzīvot 2.5 gadu vecumā un pašlaik jau šeit ir piecus gadus, bija sava valoda – neviens nesaprata, ko viņa runā. Turklāt viņa bija arī ļoti spītīga. Pašai nepatika, ka neprot runāt, bet pēc logopēda nodarbību apmeklēšanas, tik strauji atvērās un varēja izrunāt visus vārdus. Logopēda saka, ka, no profesionālā viedokļa raugoties, ja bērns sāk runāt tikai 3-4 gadu vecumā, bet pēc tam sekmīgi var mācīties skolā, 1.klasē, tad viss ir kārtībā. Tagad, kad meitene sākusi skolas gaitas, viņai nav ne lasīšanas, ne rakstīšanas traucējumu.

Mūsu ciematā nonāk bērni, kuru dzimtā valoda ir krievu, līdz ar to viņiem ir problēmas ar latviešu valodu – vienam no bērniem, nokļūstot ciematā, lasot un rakstot nebija nevienas garumzīmes, tagad tas jau ir pilnībā apgūts un tiek lietots ikdienas dzīvē. Speciālistam pēc šādiem rezultātiem ir labi padarīta darba sajūta un gandarījums par audzēkņu rezultātiem.

Vienai no meitenēm, kura gatavojās skolas gaitām, ilgi neizdevās savilkt kopā zilbes. Mācījās ar spēļu palīdzību, vingrinājumiem, līdz kādā brīdī viņa piebakstīja logopēdei un vaicāja: „Vai es lasu?” pati nemaz nepamanīja, ka izdodas jau savilkt vārdus kopā un lasīt.

Logopēdes ikdiena darbā ar bērniem ir ļoti dažāda – viņa strādā ar tiem, kuriem ir lasīšanas traucējumi, izmantojot daudz materiālus, ar kuriem darboties un piemānīt bērnus, lai viņi, spēlējot spēli, nejustu, ka patiesībā viņiem māca lasīt. Ja ir šādas spēles, tad ir liela interese kaut ko izdarīt un nemanot iemācīties dzīvē nepieciešamās lietas.


Vēl kā stimulu reizi pusgadā logopēde izmanto kaut ko līdzīgu kanisterapijai – atved mazu sunīti, kurš ir ļoti labvēlīgs pret visiem, īpaši bērniem. Bērni ir jāieinteresē, lai viņi vēlētos doties pie speciālista un darboties, jo viņi nāk attīstīties/ mācīties to, kas viņiem nesanāk, neveicas. Lai bērniem būtu prieks un gandarījums par paveikto, jāmeklē papildu iespējas kā viņus ieinteresēt – spēles, dzīvnieki un citas iespējas. Viņi jau vēlāk vienmēr pārbauda, vai tās bildītes, ko logopēde ir uzņēmusi, vēl ir pie sienas, rāda savām mammām, auklītēm un stāsta, domā teikumus par mazo dzīvnieciņu.

Logopēda darbā jābūt radošam un atraktīvam, citādi nekas nesanāks!

Pateicoties Oriflame Latvija finansiālajam atbalstam, 2013.gadā mums ir iespēja nodrošināt Valmieras SOS bērnu ciemata iemītniekiem smilšu terapijas nodarbības un logopēda pakalpojumus.