Arhīvs

Visi jaunumi
05 Augusts 2014

Nometne bērniem, kuri zaudējuši vecākus.

Vai zini, kā ir, kad sirsniņā ir tukšums, kuru aizpildīt var tikai laiks? Kad sāp tik ļoti, ka nezini, kā lai to vispār iztur un pārsāp. Plāksteru un zāļu, kas to varētu ātri sadziedēt nav. Ir tikai laiks. Un labi, ja ir kāds, ar ko var runāt par šo sāpi. Kāds, kas Tevi saprot, kas to jau reiz ir izturējis.


Šīs vasaras sākumā Igaunijā notika nometne Zolitūdes traģēdijā cietušajiem bērniem, kas zaudējuši kādu no tuviniekiem.
Finansējums nometnei  tika savākts pateicoties Igaunijas  TV3 akcijai, kurā TV3 skatītāji tikai aicināti ziedot tieši sēru nometnei bērniem, kas zaudējuši kādu no tuviniekiem Zolitūdes traģēdijā.


Igaunijā šādas nometnes sāka darboties pēc prāmja „Estonia” bojāejas, kad iesaistītie speciālisti novērtēja, cik nepieciešama ir profesionāla palīdzība bērniem, kas pārdzīvojuši traumu – tuvinieka zaudējumu. Bērni un viņu ģimenes izteica vēmi satikt citus bērnus, kas pārdzīvojuši tādu pašu traģēdiju, uzzināt ko vairāk par sērošanas procesu un veidiem kā palīdzēt bērniem, lai pārdzīvotais zaudējums neiedragātu viņu turpmāko attīstību un  labklājību.

Šādas nometnes Igaunijā kopš tā laika tiek veidotas katru gadu. Tās tiek ļoti pozitīvi novērtētas, nometņu organizētāja Maire Riis ir saņēmusi Igaunijas TV3 Gada lepnuma balvu, kā arī šajā gadā tika apbalvota par ieguldījumu bērnu tiesību un labklājības jomā.

Pateicoties Igauņu saziedotajiem līdzekļiem, radās iespēja nodot pieredzi Latvijas kolēģiem un noorganizēt bērniem nometni Igaunijā.  Pirms nometnes notika 3 dienu apmācības speciālistiem, kuru rezultātā tika izveidota nometnes vadītāju komanda 9 cilvēku sastāvā. Tika apzināti visi Zolitūdes traģēdijā cietušie bērni un viņiem tika piedāvāta iespēja piedalīties nometnē. Papildus caur Rīgas skolām tika uzrunāti bērni, kuri ir zaudējuši kādu no tuviniekiem. Rezultātā nometnē piedalījās 17 bērni vecumā no 7 līdz 18 gadiem. Sākumā bažas radīja lielā vecuma atšķirība, arī valodu atšķirība, tomēr šīs bažas izrādījās veltīgas. Nometnē visi bērni bija pārsteidzoši  draudzīgi un atsaucīgi, ko arī paši novērtēja nometnes beigās.


Nometnē  bija laiks ko veltīja gan sarunām par sērām, gan jautras ballītes. Igauņu kolēģi sagaidīja nometnes dalībniekus ar improvizētu uzvedumu par igauņu un latviešu savstarpējām attiecībām. Visas nometnes garumā bija gan laiks ko veltīja gan sarunām par sērām, gan lai kliedētu drūmās domas - tika organizētas citas aktivitātes - sporta spēles un jautras vakara ballītes,  kas bērniem ļoti patika.

Vislielāko sajūsmu izraisīja iespēja tikties ar Igauņu bērniem, iespēja kopīgi sportot, kā arī „raganu skola”, kuras ietvaros tika organizētas dažādas darbnīcas, kā arī pārģērbšanā kostīmos un  dejas ap ugunskuru kā īstā „Valpurģu naktī”.
Tika izveidota arī nometnes himna četrās valodās - latviešu, krievu, angļu un igauņu.


Nometnes noslēgumā visi bērni bija laimīgi par iespēju būt šādā nometnē un izteica vēlmi, lai tāda nometne tiktu atkārtota. Visi atzina, ka nometne devusi ļoti daudz: gan grupu darbi, iespēja tikties un aprunāties, draudzīgā atmosfēra un atbalsts, ko bija izjutuši šajās dienās. Kā pievienotā vērtība bija iespēja būt Igaunijā, tikties ar Igaunijas bērniem, kā arī veiksmīgā integrācija starp latviešu un krievu bērniem no Latvijas. Visi nometnes organizētāji, bērni, kā arī viņu vecāki cer, ka nometne tiks turpināta; gan šiem bērniem, gan citiem bērniem, kuriem ir nepieciešams atbalsts pēc tuvinieka zaudējuma.

Dace Beināre, SOS ciematu ģimenes modeļa aprūpes speciāliste, psiholoģe.