Jaunumi

Visi jaunumi
18 Maijs 2015

Novērtējot to, kas ir dots

Pirmā SOS ģimene – seši brālīši un māsiņas no vienas bioloģiskās ģimenes kopā ar savu SOS mammu SOS bērnu ciematā Valmierā sāka dzīvot 2007. gadā. Šobrīd ciemata 12 ģimenēs dzīvo 62 bērni un jaunieši no visas Latvijas. Valmieras SOS ciemats ir viens no diviem SOS bērnu ciematiem, kuri izveidoti Latvijā, lai parūpētos par bērniem, kuri zaudējuši savus bioloģiskos vecākus. Otrs jau astoņpadsmito gadu darbojas Īslīcē pie Bauskas. Abos ciematos SOS mammas vai vecāku pāra aprūpēti bērni aug, attīstītās un piemirst par negatīvajām lietām, ko nācies piedzīvot pirms nokļūšanas ciemata ģimenē.

Nesen viesojāmies ciemata „Fantāziju” mājā, kur dzīvo SOS mamma Inga Kurme ar saviem pieciem audžubērniem. Inga par SOS mammu kļuva pirms gandrīz trim gadiem. Pirms tam viņa strādāja Ventspils un Rīgas sociālajā dienestā un audzināja trīs savas meitas, kuras tagad studē Rīgā.

Kā Tu nolēmi kļūt par SOS mammu?
Mainot dzīves vietu un lūkojoties pēc jaunām darba iespējām, pamanīju sludinājumu NVA mājas lapā. Tā kā man vienmēr ir paticis darboties ar bērniem un pati esmu izaudzinājusi trīs meitas - pieteicos, izturēju atlases procesu, pabiju darba praksē Īslīces SOS ciematā, piedalījos apmācības un pirms gandrīz trīs gadiem uzsāku dzīvi ciematā. Un pēc pavisam neilga laika satiku savus  pirmos audžubērnus.

Vai dzīve un darbs šeit ir tāda, kā iedomājies iepriekš?
Uzsākot darbu šeit, man nebija īpašu ilūziju par to ar kādām situācijām un likteņiem man sanāks sastapties. Iepriekš Ventspils pašvaldībā strādāju ar sociālā riska ģimenēm un bija gadījies būt klāt arī skumjajās situācijās, kad jāpieņem grūtais lēmums par bērniņa izņemšanu no ģimenes. Arī Rīgā turpināju strādāt ar bērniem bāreņiem (lielākoties sociālajiem bāreņiem jeb dzīvu vecāku bērniem), kuri jau ir sasnieguši pilngadību. Kā pašvaldības darbinieks sniedzu viņiem atbalstu, lai palīdzētu nostāties uz kājām un atrast savu vietu dzīvē pēc tam, kad bērnu nama durvis viņiem ir aizvērušās. Protams, es nezināju, kādus tieši bērnus es satikšu, bet priekšstats par dzīvi šeit un darbu ar sāpinātiem bērniem man bija gana skaidrs.

Mazliet pastāsti par bērniem, kuri nu ir Tava ģimene?

Mūsu ģimenē kopā draudzīgi sadzīvo bērni no trīs bioloģiskajām ģimenēm. Šobrīd esam seši – es un pieci bērni – trīs meitenes un divi puikas.

Vecākā meita Indra ir 14 gadus veca, mūsu lielajam sportistam Aleksim ir desmit, viņa māsai Lilijai drīz būs septiņi – rudenī viņa uzsāks skolas gaitas, Valdim ir pieci. Bet pastarīte Signe, kas pievienojās mums aizvadītajā vasarā ir tikai divus gadus veca. Aizmirsu par vēl vienu ģimenes draugu un pilntiesīgu locekli – jau trešo gadu pie mums dzīvo arī runcis Vilsons.

Kas ir Tavas dzīves lielākie prieki?

Es dzīvē vados pēc principa, ka katru vakaru ir jāapdomā 5 lietas par kurām tu vari būt pateicīgs, tādēļ man ikdienas prieku ir daudz. Lielu prieku man sagādā vērot kā bērni aug,  kā viņi progresē lielās un mazās lietās.

Kad satikāmies viņi bija sabozušies kā zvirbuļi, maz runāja, bija daudz asāki  – nu kļuvuši atvērti un runīgi. Ļoti novērtēju to, ka mūsu starpā ir izveidojušās sirsnīgas attiecības. Ziemassvētkos no vecākā dēlēna saņēmu novēlējumu: „Lai nākamajā gadā Tev un Tavai ģimenei ir laba dzīve!” Šis novēlējums mani aizkustināja  un lika saprast, cik svarīgas man ir attiecības ar šiem bērniem.
Kur Tu rodi spēku?

Mans spēka avots ir gan mani ikdienas prieki un sajūtas, gan viesošanās pie manām meitām. Arī viņas itin bieži atbrauc ciemos uz Valmieru. Lai arī ikdiena ir stipri aizņemta, tomēr cenšos dienā kādu brīdi izbrīvēt arī sev – palasu, pazīmēju. Tas ir svarīgi, jo bērni prasa daudz enerģijas un man ir jārūpējas par to, lai man pietiktu spēka viņus izaudzināt.

Kā Tu rūpējies par bērnu veselību?
Cenšos darīt visu, lai stiprinātu bērnu imunitāti cauru gadu, bet īpaši vasarā un rudens pusē, kad vairāk pieejami vietējie augļi un dārzeņi. Daudz laika bērni pavada svaigā gaisā, gan pastaigās kopā ar mani, gan paši savā nodabā rotaļājoties spēļu laukumā un braukājot ar riteņiem. Domāju, ka saglabāt veselību palīdz ar sporta nodarbības, kurās cenšos bērnus iesaistīt. Tas ir labi gan bērnu veselībai, gan vispārējai attīstībai. Īpašas uzmanību ikdienas veltu vienai no meitiņām, kurai ir diabēts. Kopš slimības atklāšanas esam kopā gājušas garo un grūto ceļu, lai iemācītos ar slimību sadzīvot un nezaudētu dzīves kvalitāti. Šobrīd jau ir vieglāk, jo pateicoties kādam gādīgam ziedotājam, meitiņa lieto insulīna pumpi, bet līdz tam viņai bija varonīgi jāpārcieš pat astoņas injekcijas dienā.

Kāds ir Tavas dzīves moto?

Jānovērtē to, kas ir dots. Tikai tā var dzīvē kaut ko sasniegt.

P.S. Arī šobrīd SOS bērnu ciemats Valmierā lūkojas pēc papildspēkiem – SOS mammas vai SOS vecāku pāra. Ja vēlies uzzināt ko vairāk par šo sirds darbu – ieskaties SOS bērnu ciematu asociācijas mājas lapā www.sosbernuciemati.lv

SOS ģimenēs augošos bērnus Tu vari atbalstīt arī piesakoties par regulāru ziedotāju mājas lapā www.sosciemati.lv
 
Foto: SOS bērnu ciematu arhīvs