Biežāk uzdotie jautājumi par audžuģimenēm

Kas ir audžuģimene?

Audžuģimene ir ģimene vai persona, kas bārenim vai bez vecāku gādības palikušam bērnam sniedz aprūpi līdz brīdim, kamēr bērns var atgriezties savā ģimenē vai, ja tas nav iespējams, tiek adoptēts vai viņam nodibināta aizbildnība. Audžuģimene gādā par bērnu, audzina un aprūpē viņu, veicina bērna augšanu un izaugsmi, gatavo viņu patstāvīgai dzīvei nākotnē. Audžuģimeņu aprūpe nozīmē gādīgā veidā palīdzēt bērnam uzaugt ģimenē.

Audžuģimeņu aprūpe ir īstermiņa pakalpojums, ar kuru bērnam tiek nodrošināta aprūpe ģimeniskā vidē. Tā sniedz bērniem un ģimenēm iespēju sadziedēt pāridarījumus, augt un attīstīties.

 

Kas var kļūt par audžuģimeni?

Lai pretendētu uz audžuģimenes statusu Jums jābūt vecumā no 25 līdz 60 gadiem. Izņēmuma kārtā, ja tas ir bērna interesēs, uz audžuģimenes statusa piešķiršanu var pretendēt laulātie (persona), kas neatbilst minētajam vecumam. Šādā gadījumā ir obligāti nepieciešams psihologa atzinums par laulāto (personas) piemērotību audžuģimenes pienākumu veikšanai.

 

Cik bērni var būt audžuģimenē?

Kopējais bērnu skaits, kas atrodas audžuģimenes ikdienas aprūpē, nevar būt lielāks par sešiem, tajā skaitā arī ģimenes aizbildnībā esošie bērni, adoptētie un savi bērni. Izņēmumi pieļaujami, ja audžuģimenē vienlaikus tiek ievietoti seši vai vairāki brāļi (pusbrāļi) un māsas (pusmāsas).
Audžuģimenē vienlaikus drīkst ievietot ne vairāk par trim bērniem, izņemot gadījumus, ja audžuģimenē ievieto brāļus (pusbrāļi) un māsas (pusmāsas).

 

Kādiem jābūt audžuģimenes dzīves apstākļiem?

Jums ir rūpīgi jāizvērtē ne tikai savas dzīves vides un apstākļu piemērotība audžubērnu vajadzībām, bet arī savas ģimenes locekļu savstarpējās attiecības un motivācija uzņemties rūpes par bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības. Pēc šī izvērtējuma, kuru Jums palīdzēs veikt arī mūsu speciālisti, Jūs zināsiet, cik bērnu vienlaicīgu audzināšanu Jūs vēlaties un spējat uzņemties, kā arī cik bērnu aprūpei ir piemērots Jūsu mājoklis, apkārtējā vide, darba noslodze, ārējais atbalsts un citi resursi.

 

Kādi ir audžuģimenes finansiālie nosacījumi Rīgā?

  • Audžuģimene saņem atlīdzību par audžuģimenes pienākumu pildīšanu: 327,26 EUR mēnesī (atlīdzības apmēru veido valsts noteiktā atlīdzība - 113,83 EUR un Rīgas pašvaldības noteiktā piemaksa Rīgā deklarētām audžuģimenēm - 213,83 EUR). Audžuģimene atlīdzību saņem no brīža, kad audžuģimenē ar bāriņtiesas lēmumu ir ievietots bērns/-i. Atlīdzības apmērs nav atkarīgs no ģimenei audzināšanā nodoto bērnu skaita;
  • Audžuģimene saņem pašvaldības pabalstu bērna uzturam: 285,00 EUR mēnesī par katru ģimenē ievietoto bērnu;
  • Audžuģimene saņem pabalstu bērna apģērba un mīksta inventāra iegādei: 163,63 EUR gadā par katru ģimenē ievietoto bērnu.

 

Kāda ir audžuģimeņu darba emocionālā puse?

Jāatzīst, ka audžuģimeņu darbs nav viegls. Audžuģimenēm nereti nākas līdzdzīvot bērnu traģiskajiem dzīvesstāstiem un palīdzēt šiem bērniem atgūties no krīzēm un gūtajām traumām, atrast drošību un līdzsvaru šajā pasaulē. Dažkārt bērniem, kas nonāk audžuģmeņu aprūpē ir ielaistas veselības problēmas, attīstības traucējumi, uzvedības traucējumi un virkne citu grūtību. Lai ar mīlestību audzinātu bērnus, kas dažādu iemeslu dēļ ir palikuši bez vecāku gādības, ir nepieciešama audžuģimenes sirdsgudrība, izturība, pacietība un cilvēkmīlestība. Tāpēc šos pienākumus vislabāk spēj uzņemties cilvēki ar īpašu misijas apziņu – palīdzēt un sniegt savu atbalstu neaizsargātākajiem no mūsu sabiedrības līdzcilvēkiem – bērniem. Un šajā procesā par neatņemamu sastāvdaļu kļūst gandarījums un prieks, redzot, kā bērni atplaukst, sāk arvien vairāk uzticēties un iegūst jaunu pozitīvu pieredzi. Un bērnu dzīvespriecīgie smiekli vienmēr ir pārvarēto grūtību vērti!

 

Kādos gadījumos ģimene (persona) nevar kļūt par audžuģimeni?

Par audžuģimeni nevar kļūt, ja:

  • kādam no laulātajiem (personai) pārtrauktas vai atņemtas bērna aizgādības tiesības;
  • kādam no laulātajiem (personai) tiesa ir piemērojusi Krimināllikumā noteiktos medicīniska rakstura piespiedu līdzekļus par nepieskaitāmības stāvoklī izdarītu Krimināllikumā paredzētu noziedzīgu nodarījumu;
  • kāds no laulātajiem (persona) pārkāpis bērna tiesību aizsardzību reglamentējošos normatīvos aktus;
  • kāds no laulātajiem (persona) amorāli uzvedies darbā vai ārpus darba un tas konstatēts ar tiesas spriedumu vai citu kompetentas iestādes lēmumu;
  • kāds no laulātajiem (persona) sodīts par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, – neatkarīgi no sodāmības dzēšanas;
  • kāds no laulātajiem (persona) sodīts par noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību - neatkarīgi no sodāmības dzēšanas;
  • kāds no laulātajiem (persona) atcelts no aizbildņa pienākumu pildīšanas nekārtīgas aizbildņa pienākumu pildīšanas dēļ;
  • kāds no laulātajiem (persona) zaudējis audžuģimenes vai viesģimenes statusu, jo nav pildījis pienākumus atbilstoši bērna interesēm.