Latvijas bērnu materiālā situācija uzlabojas, taču emocionālā labbūtība ne – eksperti aicina bērnu labbūtību noteikt par valsts prioritāti

Konferences centrā – Latvijas Bērnu labbūtības barometra dati – instruments, kas ļauj daudzpusīgi novērtēt bērnu dzīves kvalitāti Latvijā. Barometra rezultāti atklāj būtisku pretrunu: bērnu materiālie dzīves apstākļi uzlabojas, taču tas automātiski nenozīmē augstāku dzīves kvalitāti vai lielāku apmierinātību ar dzīvi.

“Dati rāda, ka bērnu labbūtību nevar vērtēt tikai pēc ekonomiskiem rādītājiem. Bērniem nepieciešama ne vien finansiāla drošība, bet arī ciešas attiecības, piederības sajūta, emocionāls atbalsts un iespēja būt sadzirdētiem,” konferencē uzsvēra Latvijas Bērnu labklājības tīkla biedre un pētniece Ieva Skubiņa.

“Konference vēlreiz apliecināja, ka bērnu labbūtība nav tikai atsevišķu nozaru atbildība. Tā sākas ģimenē, turpinās skolā, kopienā un sabiedrībā kopumā. Ja vēlamies ilgtspējīgu nākotni Latvijai, mums jāspēj radīt vidi, kurā bērni jūtas droši, sadzirdēti, pieņemti un atbalstīti. Bērnu labbūtība nav nākotnes jautājums – tā ir mūsu šodienas atbildība,” norāda Latvijas Bērnu labklājības tīkla valdes locekle Evisa Stankus.

Konferences dalībnieki bija vienisprātis, ka bērnu labbūtība nav tikai izglītības, veselības vai sociālās jomas jautājums. Tā ir visas sabiedrības kopīga atbildība un viens no būtiskākajiem priekšnoteikumiem Latvijas ilgtspējīgai attīstībai.

Attiecības kļūst par nozīmīgāko bērnu labbūtības faktoru

Diskusijās vairākkārt izskanēja atziņa, ka bērnu dzīves kvalitāti arvien vairāk nosaka nevis materiālie apstākļi, bet attiecību kvalitāte ģimenē, skolā un kopienā. Lai gan ģimeņu materiālā situācija kopumā uzlabojas, daudzi bērni izjūt nepietiekamu pieaugušo klātbūtni, vientulību un emocionālu atsvešinātību.

Eksperti norādīja, ka augstā ienākumu nevienlīdzība Latvijā joprojām būtiski ietekmē bērnu iespējas attīstīt savus talantus, piedalīties ārpusskolas aktivitātēs un pilnvērtīgi iesaistīties sabiedriskajā dzīvē. Vienlaikus daudzi vecāki ikdienā saskaras ar laika, enerģijas un emocionālo resursu trūkumu, kas apgrūtina pilnvērtīgu iesaisti bērnu dzīvē.

Diskusiju dalībnieki aicināja veidot vienlīdzīgākas starta pozīcijas visiem bērniem, stiprināt kopienu atbalsta mehānismus un veidot uz cilvēku orientētas atbalsta sistēmas, kurās bērnu viedoklis tiek ne tikai uzklausīts, bet arī ņemts vērā lēmumu pieņemšanā.

Skolai jābūt vietai, kur bērns jūtas labi

Barometra dati liecina, ka apmierinātība ar skolu samazinās. Arvien vairāk bērnu izjūt stresu, pārslodzi un emocionālu nogurumu, savukārt skolas vide kļūst par vienu no nozīmīgākajiem faktoriem bērna kopējās dzīves kvalitātes veidošanā.

Diskusijā par izglītību eksperti īpašu uzmanību pievērsa pedagogu un atbalsta personāla trūkumam, kas apgrūtina kvalitatīvas un iekļaujošas izglītības nodrošināšanu. Tika norādīts, ka izglītības sistēma bieži ir pārāk orientēta uz akadēmiskajiem rezultātiem, eksāmeniem un skolu reitingiem, atstājot otrajā plānā bērna emocionālo labsajūtu.

Konferences dalībnieki aicināja vairāk ieguldīt attiecību kvalitātē skolās, attīstīt sociāli emocionālās prasmes un savlaicīgi pamanīt bērnu labbūtības problēmas, pirms tās pāraug nopietnās grūtībās.

Pieaug mentālās veselības riski un digitālās vides ietekme

Veselības, mentālās labbūtības un riska uzvedības paneļdiskusijā izskanēja satraucošs vērtējums par bērnu un jauniešu mentālās veselības situāciju. Pieaug vientulības sajūta, negatīvās emocijas, trauksme un dažādas mentālās veselības grūtības.

Eksperti norādīja, ka bērnu ikdienu arvien vairāk ietekmē digitālā vide, sociālie tīkli un nepārtraukta salīdzināšanās ar citiem. Papildu slogu rada Covid-19 pandēmijas sekas, ģeopolitiskā nestabilitāte un nedrošība par nākotni. Jaunieši arvien biežāk izjūt spiedienu pieaugt pārāk ātri un uzņemties rūpes par jautājumiem, kas neatbilst viņu vecumam.

Diskusijās tika uzsvērta nepieciešamība stiprināt preventīvo darbu, attīstīt mentoru un uzticības personu atbalsta sistēmas, kā arī radīt vairāk iespēju bērniem piedzīvot reālas attiecības, kustēties, būt dabā un attīstīt sociālās prasmes ārpus digitālās vides.

Kvalitatīva bērnība ir priekšnoteikums ilgtspējīgai demogrāfijai

Noslēdzošajā paneļdiskusijā eksperti uzsvēra, ka demogrāfijas politika nav reducējama tikai līdz dzimstības rādītājiem. Lēmums par bērnu radīšanu ir cieši saistīts ar ģimeņu uzticēšanos valstij, pieejamajiem pakalpojumiem, drošības sajūtu un pārliecību par bērna nākotni.

“Diskusijās bieži runājam par dzimstības rādītājiem, taču daudz retāk jautājam, kā jūtas bērni, kuri jau dzīvo Latvijā. Konferences secinājumi skaidri parāda, ka kvalitatīva bērnība un bērnu labbūtība ir viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem ilgtspējīgai demogrāfijai,” skaidro Ieva Skubiņa.

Diskusijas dalībnieki norādīja, ka Latvijā vērojama vēsturiski zemākā dzimstība, un bez mērķtiecīgas bērnu labbūtības politikas šo tendenci nebūs iespējams mainīt. Tika akcentēta nepieciešamība ieguldīt vecāku zināšanās, emocionālajā atbalstā un agrīnās palīdzības sistēmās, kā arī stiprināt valsts politiku atkarību un vardarbības mazināšanai.

Konferences dalībnieki bija vienisprātis – ilgtspējīga demogrāfija sākas ar kvalitatīvu bērnību. Bērnu labbūtība nav tikai sociālās, izglītības vai veselības politikas jautājums. Tā ir visas sabiedrības kopīga atbildība un viens no būtiskākajiem priekšnoteikumiem Latvijas ilgtspējīgai attīstībai.

Konferences noslēgumā īpaša uzmanība tika pievērsta arī izvērtēšanas nozīmei. Eksperti uzsvēra, ka publiskās politikas un atbalsta pasākumu efektivitāte jāvērtē pēc reālām pārmaiņām bērnu un ģimeņu dzīvē, nevis tikai pēc īstenoto aktivitāšu vai izlietoto līdzekļu apjoma. 

Konferencē ar prezentācijām uzstājās Latvijas Bērnu labklājības tīkla biedre un pētniece Ieva Skubiņa, iepazīstinot ar Bērnu labbūtības barometra datiem, kā arī Ieva Cēbura (SAFEGE Baltija), kura prezentēja izvērtēšanu kā instrumentu politikas kvalitātes uzlabošanai. Paneļdiskusijās piedalījās Guna Krēgere-Medne (Sociālā atbalsta un izglītības fonds), Laura Eglīte-Jefanova (PEP mammu apvienība), Zane Linde-Ozola (Latvijas Universitāte), Zigfrīds Gora (Madonas novada pašvaldība), Egita Matulēna (Privātā pamatskola “PATS”), Kristīne Kampmane (Latvijas Universitāte), Maija Āboliņa (Valsts kontrole), Ivo Rode (Skola “Patnis”), Kārlis Mednieks (Resiliences centrs), Liena Graudule (Brīnummāja), Līga Bērziņa (Latvijas Autisma apvienība), Liene Sīle (Nacionālais psihiskās veselības centrs), Zane Vārpiņa (Rīgas Ekonomikas augstskola), Ārija Martukāne (Latvijas Bērnu labklājības tīkls), Sigita Sniķere (Valsts kanceleja), Laila Grāvere (Tiesībsarga birojs) un Gatis Smidrovskis (biedrība “Tēvi”). Īpašu pienesumu konferencei sniedza arī bērni un jaunieši Filips, Mikus un Sofija, daloties savā pieredzē un skatījumā uz bērnu un jauniešu labbūtību Latvijā.

Konferenci organizēja Latvijas Bērnu labklājības tīkls sadarbībā ar Centru Dardedze, Latvijas SOS Bērnu ciematu asociāciju un Tiesībsarga biroju. Pasākumu moderāja Vilis Brūveris, savukārt saturu visas dienas garumā grafiski dokumentēja vizuālā moderatore Dace Andersone, pārvēršot diskusiju atziņas vizuālos pierakstos. 

Tuvākajā laikā Latvijas Bērnu labklājības tīkls publicēs Bērnu labbūtības barometra ziņojumu, kurā būs pieejami pētījuma dati, aptauju rezultāti un padziļināta analīze par bērnu labbūtības tendencēm Latvijā. Ziņojums kalpos kā resurss politikas veidotājiem, pašvaldībām, nevalstiskajām organizācijām, pētniekiem un ikvienam, kurš strādā bērnu un ģimeņu labā.

Finansē Eiropas Savienība – NextGenerationEU. Ierakstā paustie uzskati un viedokļi ir tikai Latvijas Bērnu Labklājības Tīkls uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas uzskatus un viedokļus. Par tiem nav atbildīga ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija.