Viens no mums. Inga Kurme

Inga ir viena no tām mammām, kas ikdienā ar sirdi un dvēseli rūpējas par bērniem, kuri ir zaudējuši savu bioloģisko vecāku gādību un šobrīd dzīvo SOS ģimenē. Viņa dāvā drošību, pieņemšanu un mīlestību – tieši to, kas bērnam visvairāk nepieciešams.

Inga ir viena no mums jau trīspadsmit gadus. Darba gaitas viņa uzsāka jau sešpadsmit gadu vecumā – paralēli mācībām vakarskolā sāka strādāt. Kā aizrautīgai lasītājai Ingai ļoti paticis darbs bibliotēkās, noderīgu pieredzi viņa guvusi arī, organizējot pasākumus un vadot dažādus procesus. Laika gaitā Ingu sāka uzrunāt sociālais darbs, kurā viņa iedziļinājās no visām pusēm.

Kad nonāca karjeras krustcelēs, Inga pieņēma nozīmīgu lēmumu – rūpēties par bērniem, kuri dažādu iemeslu dēļ vairs nevarēja būt kopā ar savām bioloģiskajām mammām vai citiem piemērotiem pieaugušajiem. Viņa saka, ka SOS mammas darbs ir aizraujošs un nekad nav vienmuļš – ikdienā jāspēj rūpēties gan par savas SOS ģimenes sadzīvi, gan kopā ar kolēģiem darīt visu iespējamo, lai palīdzētu bērniem un jauniešiem pārvarēt grūtības.

Inga uzskata, ka svarīgi ir iedziļināties un saprast, kādas zināšanas un prasmes nepieciešamas, lai, mīlot un atbalstot, sagatavotu bērnus patstāvīgai dzīvei. Tāpēc viņa apguvusi “AIRI ģimenēm” apmācību programmu audžuģimenēm, adoptētājiem un aizbildņiem. Šobrīd Inga ir viena no pieredzes bagātākajiem “AIRI ģimenēm” treneriem – viņa piedalās mācību programmu attīstīšanā, vada mācības un atbalsta grupas audžuvecākiem.

Viņa uzskata, ka visnozīmīgākais šajā darbā ir apzināties: “Šis ir mans darbs.” Saprast, ka tas ir izcils darbs – būt kopā ar bērniem un dalīt ar viņiem savu dzīvi. “Varbūt taisnība ir Paulu Koelju, kurš teicis, ka darbs ir mīlestība, kas tapusi redzama,” saka Inga. “Gana bieži man šķiet, ka mans darbs – SOS mamma – nemaz nav darbs.”

Viņa ļoti priecājas par katru reizi, kad izdodas saglabāt vai pat atjaunot bērnu saiknes ar bioloģiskajiem vecākiem un citiem tuviniekiem, palīdzot pārvarēt pagātnes aizvainojumus. Inga uzskata, ka nekādā gadījumā nedrīkst noliegt, ignorēt vai likt bērniem aizmirst to pasauli, kurā viņi dzīvojuši pirms nonākšanas SOS ģimenē.

Kad sāk pietrūkt spēka un enerģijas, Inga dodas uz savām mīļajām pilsētām – Ventspili un Liepāju. Pastaigas gar jūru un mežā, izrāžu un izstāžu apmeklēšana, mandalu zīmēšana, puķu un tomātu audzēšana, dažādas radošas nodarbes palīdz viņai kaut uz brīdi nolikt malā atbildību un kontroli – neatņemamas sava darba sastāvdaļas – un atgūt enerģiju, lai turpinātu ar mīlestību rūpēties par bērniem un dāvātu viņiem drošas mājas, kurās piedzīvot laimīgu bērnību.