Individuāla sociālās rehabilitācijas programma bērniem

Sociālās rehabilitācijas programmas īstenošana bērniem ar uzvedības traucējumiem

Vispārīgā informācija

Sociālās rehabilitācijas programma (turpmāk tekstā – Programma) ir veidota bērniem, kuriem ir ilgstoša kompleksas traumas pieredze, kas var izpausties dažādu uzvedības traucējumu veidā, atkarībās, ar grūtībām iekļauties izglītības procesā, nespēju vai ierobežotu spēju dzīvot grupā. Līdz šim sniegtais atbalsts vai pakalpojumi nav snieguši gaidīto rezultātu un uzlabojumus.  Lielai daļai šo bērnu nav piemēroti pakalpojumi grupā, jo viņiem nepieciešama nedalīta uzmanība un individuālā pieeja. Šādu pieeju var nodrošināt specializēti pakalpojumi vai programmas, kas saistītas ar vides maiņu un kompleksu pieeju bērna vajadzību risināšanai.

Programmas koncepts ir daļēji bāzēts līdzīgos Rietumeiropas valstu pakalpojumos, kas saistīti ar individuālu pedagoģisku intervenci, pielāgojot šīs ārvalstu metodes Latvijas situācijai.

Programmas koncepts paredz bērna nošķiršanu no destruktīvās vides, dzīvošanu kopā ar audzinātāju vienā mājsaimniecībā lauku vidē, veidojot pastāvīgas, ilgstošas attiecības, strukturētu ikdienas rutīnu ar pienākumiem mājsaimniecībā, pilnvērtīgu un saturīgu brīvo laiku, individualizētu un bērna zināšanu un spēju līmenim pielāgotu obligātās izglītības programmas apguvi, 24/7 sociālā darbinieka atbalstu audzinātājam un bērnam, nepieciešamības gadījumā arī citu speciālistu iesaisti. Plānotais Programmas ilgums vienam bērnam ir 1.5 – 2 gadi. Viens no Programmas pamatprincipiem ir apzināta bērna iesaiste un līdzdalība visā Programmas īstenošanas gaitā.

Programmas mērķis

• Balstoties uz individuālu bērna vajadzībās balstītu pieeju, vides maiņu un pastāvīgām, ilgstošām attiecībām ar pieaugušo (audzinātāju), mainīt ierastos uzvedības un rīcību modeļus, tai skaitā:
• stiprināt pašregulācijas spējas un prasmes
• stiprināt attiecību veidošanas prasmes
• celt pašapziņu, pašvērtību un  ticību saviem spēkiem ietekmēt lēmumus, kas skar viņa dzīvi
• veicināt patstāvību, autonomiju, pašaprūpi (pakāpeniska sagatavošana patstāvīgai dzīvei)
• nodrošināt bērna spējām atbilstošu obligātās izglītības apguvi
• dot iespēju apzināt individuālo traumatisko pieredzi un sākt strādāt ar tās sekām  (sāk apzināties cēloņsakarības: trauma – uzvedība)

Programmas principi

• bērna nošķiršana no destruktīvās vides, kura traumatiski ietekmējusi bērnu
• individuāla pieeja, kuru bērnam nodrošina audzinātājs 
• bērns kopā ar audzinātāju pastāvīgi dzīvo vienā mājoklī
• pastāvīgs un koordinēts,  24/7 atbalsts audzinātājam, kuru nodrošina sociālais darbinieks un citi piesaistītie speciālisti (piemēram, supervizors)
• sociālais darbinieks, audzinātājs un bērns vienojas par rehabilitācijas procesā sasniedzamajiem uzdevumiem, rehabilitācijas process ir elastīgs un balstīts uz bērna mainīgajām vajadzībām  (individuālais rehabilitācijas process tiek plānots un pastāvīgi uzraudzīts, izvērtēts)
• individuāli pielāgots mācību process (bērns, atbilstoši savām spējām un zināšanām apgūst obligāto izglītības programmu)
• bērna dalība Programmā brīvprātīga, ir būtiski radīt apstākļus un procesu, lai bērns pats labprātīgi piekristu iesaistīties Programmā, kā arī visā Programmas īstenošanas gaitā liels uzsvars uz apzinātu bērna līdzdalības un iesaistes nodrošināšanu

Programmas mērķa grupa

Bērni vecumā no 11 līdz 16 gadiem ar uzvedības traucējumiem un socializēšanās grūtībām (t.i. nespēja vai ierobežota spēja dzīvot grupā), kas nemainās ilgākā laika periodā un, kuriem nepieciešama individuāla ilgstoša sociālā rehabilitācija. 

Papildus iepriekšminētajam mērķa grupu raksturo iespējama traumatiska ģimenes pieredze, novārtā pamešana, piedzīvota emocionālā un cita veida vardarbība,  grūtības veidot pastāvīgas attiecības, “ielaistas” mācību un izglītības apguves problēmas, vispārēja neuzticība pret pieaugušajiem, nelabvēlīga sociālās saskarsmes vide (piemēram, krimināla vide vai vide, kurā pastāv augsti vardarbības riski), negatīva sevis uztvere, zems pašvērtējums un perspektīvas trūkums, nespēja uzņemties saistības. Tāpat bērniem var būt nosliece uz sodāmiem pārkāpumiem, atkarību no narkotiskajām vielām / alkohola, piedzīvota seksuālā vardarbība. Ja bērni nonākuši ārpusģimenes aprūpē, tad, iespējams, piedzīvota vairāku aprūpes formu maiņa un raksturīga nespēja ilgstoši uzturēties vienā aprūpes vietā.

Programma nav piemērota bērniem ar vidējiem un smagiem garīgās attīstības traucējumiem.

Problēmas, kuras risina Programma

• vardarbība (fiziskā, seksuālā, emocionālā vardarbība, novārtā pamešana, aprūpes trūkums)
• atkarības problēmas (alkohola, psihotropo, toksisko vielu, azartspēļu, atkarību izraisošu procesu atkarība)
• saskarsmes problēmas, konflikti (sociālo kontaktu, svarīgu attiecību trūkums, utt.)
• izglītības problēmas (mācīšanās grūtības, skolas kavējumi)
• uzvedības problēmas (klaiņošana, likumpārkāpumi, utt.)
• sociālo prasmju trūkums
• veselības problēmas
• krīzes situācijas

Programmu nodrošina

Speciālisti, kuri ir piesaistīti visā Programmas sniegšanas laikā: sociālais darbinieks, audzinātājs, skolotāja palīgs, psihiatrs, audzinātāju supervizors, klīniskais psihologs.

Audzinātājs - ir bērna galvenā aprūpes un kontaktpersona, nodrošina 24/7 aprūpi, ikdienā dzīvo kopā ar bērnu, veido attiecības, kopīgi plāno ikdienu, pavada brīvo laiku, cieši sadarbojas ar sociālo darbinieku un ievēro sociālā darbinieka norādījumus darbā ar bērnu (ir pastāvīgi pieejams saziņai ar sociālo darbinieku (telefons, e-pasts, u.c.).

Sociālais darbinieks -  ir galvenā kontaktpersona audzinātājam (ir pieejams audzinātājam 24/7 režīmā) un  otra galvenā kontaktpersona (pēc audzinātāja) bērnam. Sociālais darbinieks uzrauga bērna individuālās rehabilitācijas procesu, cieši sadarbojas ar audzinātāju, kopīgi plāno dienas režīmu un aktivitātes, seko līdzi tam, lai būtu nodrošināta bērna līdzdalība un iesaiste visā rehabilitācijas procesā, piedalās un vada sadarbību ar citiem Programmas sniegšanā iesaistītajiem speciālistiem,  regulāri apmeklē bērnu un audzinātāju Programmas sniegšanas vietā: pirmos 3 mēnešus katru nedēļu, pēc tam reizi 2 nedēļās, bet, ja nepieciešams, tad biežāk.

Programmas īstenošanas laikā tiek veidots tāds sociālo darbinieku sadarbības modeli, kurā sociālie darbinieki var aizstāt viens otru, vienlīdzīgi attīsta kompetences un pārzina visu Programmā iesaistīto bērnu gadījumus, ir pazīstami ar visiem audzinātājiem un bērniem, tai pašā laikā katrs sociālais darbinieks ir atbildīgs par noteiktu bērnu gadījumiem

Psihiatrs - iesaistās bērna izvērtēšanas procesā pirms bērna iesaistes Programmā, kā arī pārzina visus Programmā iesaistīto bērnu gadījumus un, nepieciešamības, gadījumā sniedz psihiatra konsultācijas bērnam, sadarbojas ar sociālo darbinieku un  sniedz rekomendācijas rehabilitācijas procesa ietvaros plānotajām intervencēm.

Skolotāja palīgs - tiek piesaistīts Programmas sniegšanas vietas apkaimē, lai palīdzētu bērnam skolas darbu izpildē, atbilstoši noteiktai apmācību formai un saturam.

Citi Programmā iesaistītie speciālisti – klīniskais psihologs (veic potenciālo audzinātāju personības izvērtējumu, bērna izvērtējumu), supervizors (sniedz individuālas supervīzijas audzinātājiem - 1 x mēnesī; sociālajiem darbiniekiem - 1 x mēnesī), u.c. speciālisti pēc nepieciešamības.

Programma tiek realizēta sadarbībā ar Rīgas Sociālo dienestu un Rīgas pašvaldības bērnu un jauniešu centru.

Programmas īstenošanas vieta

Programmas īstenošanas vietas izvēle ir būtisks nosacījums Programmas sekmīgai norisei. Būtiski, lai Programmas īstenošanas vieta atšķirtos no bērna ierastās vides, jo tieši vides maiņa ir viens no Programmas priekšnosacījumiem.

Plānotā Programmas īstenošanas vieta: lauku māja, vai saimniecība, kas atrodas pēc iespējas lielākā attālumā no apdzīvotām vietām, sabiedriskā transporta infrastruktūras un citiem iespējamiem “kairinātājiem”. Tā var būt audzinātāja dzīves vieta arī īrēta mājvieta.

Programmas īstenošanas vieta var būt:

• audzinātāja dzīves vieta. Ja Programmas īstenošanas vieta ir audzinātāja dzīvesvieta, tad tās priekšrocības ir ikdienas dabiskais ritējums un rutīna, kad nav jāplāno ar kādām nodarbēm aizpildīt katru dienu. Ja kopā ar audzinātāju dzīvo arī citas pilngadīgas un nepilngadīgas personas tad ir jāņem vērā to klātbūtne, izvērtējot Programmas vietas atbilstību bērna vajadzībām.
• īrēta mājvieta. Parasti  tie ir gadījumi, kad ir piemērots audzinātājs, bet viņam nav savas lauku saimniecības.  Priekšrocība, ka audzinātājs ir viens pats, kas attiecīgi nodrošina bērnam  nedalītu uzmanību un 1:1 attiecību modeli. Taču šajā gadījumā ir aktuāls jautājums kā nodrošināt par dabisku ikdienas dzīves  ritējumu un jēgpilnu laika aizpildīšanu. 

Obligātas prasības Programmas sniegšanas vietai - bērnam ir nodrošināta atsevišķa, atbilstoši viņa pamatvajadzībām iekārtota istaba (ar durvīm, kuras var aiztaisīt), kā arī ir siltums, pieejama higiēnas telpa ar iespēju izmantot tualeti, dušu vai vannu. Programmas sniegšanas vieta atbilst ugunsdrošības prasībām.

Citi būtiski Programmas raksturlielumi – bērna iesaiste, izglītība un mācību process, veselības aprūpe, saikne ar bioloģisko ģimeni un citām bērnam tuvām personām, bērna individuālās rehabilitācijas plāns.

Bērna iesaiste

Visā Programmas īstenošanas gaitā, būtiska nozīme ir bērna iesaistei, līdzdalībai, bērna viedokļa uzklausīšanai un ņemšanai vērā. Programmas ietvaros tas nozīmē pastāvīgas sarunas un diskusijas ar bērnu, viedokļu saskaņošanu, pārrunāšanu un ikdienas procesu plānošanu saskaņā ar bērna pausto vēlmi un interesēm (cik tālu tas nav pretrunā ar bērna un citu iesaistīto pušu drošību, ētiku u.tml.). Aktīva komunikācija, dažādu redzējumu, uzskatu paušana, īpaši dodot telpu bērnam, mudinot viņu paust savu viedokli un,  cik iespējams to ņemt vērā, ir viens no Programmas pamatprincipiem. Tādā veidā tiek attīstīta bērna pašnoteikšanās, autonomija, savu resursu un vājību apzināšanās un, būtiskākais, iespēja nonākt kontaktā ar savām vajadzībām, uzņemties atbildību par saviem lēmumiem un piedzīvot savu lēmumu un rīcību konsekvenci, sadarboties ar citiem cilvēkiem, spēt tolerēt atšķirīgo un būt attiecībās. Audzinātājiem un sociālajam darbiniekam ir apzinātā veidā jāveicina šī principa ieviešana un darbība visā Programmas sniegšanās gaitā. 

Bērna iesaiste tiek nodrošināta sekojošos veidos:

• bērna līdzdalība Programmā tiek saskaņota ar bērnu (būtiska ir bērna piekrišana piedalīties Programmā) un tas notiek pirmo sarunu gaitā, kurā bērns tiek iepazīstināts ar Programmu
• visi ikdienas procesi tiek plānoti un organizēti kopīgi ar bērnu
• ir kopīga vienošanās, kas būs pozitīvie pastiprinātāji un, kas negatīvie (kādi ir apbalvojumi un, kāda ir sodu sistēma) – bērnam tiek dota iespēja pašam izvēlēties un pieņemt lēmumu
• nepārtraukti visā Programmas gaitā, bērnam tiek dota iespēja pašam pieņemt lēmumus par to, kas ar viņu notiek

Izglītība un mācību process

Būtisks Programmas nosacījums ir bērna iekļaušana izglītības procesā, atbilstoši bērna zināšanām un spējām. Sagaidāms, ka bērni, kuri saņems Programmu nav viendabīgi apguvuši obligāto izglītības programmu vai ilgstoši “izkrituši”  no izglītības procesa, līdz ar to bērna zināšanu un spēju līmenis atbilstoši bērna vecumam un obligātās izglītības programmas prasībām var būt ļoti atšķirīgs.  Lai nodrošinātu bērna iekļaušanu izglītības procesā, Programmas uzsākšanas posmā tiks izvērtēta katra bērna individuālā situācija, zināšanas, spējas un veidota individuāla mācību apguves programma. Lai to varētu apgūt, bērns saņems t.s. skolotāja palīga atbalstu. Skolotāja palīgs ir cilvēks, kurš palīdz bērnam apgūt individuālo mācību programmu (piemēram, saprast uzdevumus, saplānot prioritātes un mācību procesu, noorientēties ar mācību apguvi saistos materiālos u.c.)  un ar kuru bērns regulāri tiekas, tai skaitā klātienē. Obligātā izglītības programmas apguve tiks nodrošināta tālmācībā.

Veselības aprūpe

Programmas īstenošanas laikā, primārās veselības aprūpes pakalpojumus bērnam nodrošina ģimenes ārsts, kura prakse atrodas, Programmas īstenošanas vietas tuvumā.  Citus veselības aprūpes pakalpojumus nodrošina saskaņā ar ģimenes ārsta rekomendācijām. 

Dzīvībai un veselībai bīstamās situācijās tiek nodrošināts neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pakalpojums.

Bērna bioloģiskā ģimene un citas bērnam tuvas personas

Programmas sniegšanas gaitā tiek izvērtēta bērna saiknes uzturēšana un saglabāšana ar bioloģisko ģimeni un citām bērnam tuvām personām. Programmas adaptācijas periodā  (pirmie 3 mēneši) attiecības ar bioloģisko ģimeni un citām bērnam tuvām personām, ir ierobežotas. Citu attiecību uzturēšana tiek ierobežota, lai veicinātu attiecību izveidošanos ar audzinātāju un izvairītos no emocionālas spriedzes un vēlmes atgriezties ierastajā vidē. Tālākā Programmas gaitā saiknes uzturēšana ar bioloģisko ģimeni vai citām bērnam tuvām personām tiek izvērtēta un nodrošinātas iespējas tās uzturēt.

Bērna individuālās rehabilitācijas plāns

Programmas īstenošanas laikā katram bērna tiek izstrādāts bērna individuālās rehabilitācijas plāns.

Būtiski bērna individuālās rehabilitācijas plāna izstrādes un īstenošanas principi -  bērna līdzdalība un iesaiste, pastāvīga izvērtēšana un aktualizēšana, atbilstoši bērna vajadzībām. Bērna individuālās rehabilitācijas plāna izstrādi un ieviešanu uzrauga sociālais darbinieks, iesaistot bērnu un audzinātāju.

Programmas pārtraukšana pirms plānotā laika

Programmas izvērtēšanas un uzsākšanas posmā (t.s. audzinātāju atlases posmā) tiek ieguldīti resursi, lai pēc iespējas novērstu riskus, kas saistīti ar neplānotu Programmas pārtraukšanu no bērna vai audzinātāja puses.

Tomēr var būt sekojošas situācijas, kad Programma tiek pārtraukta:

• ja ir apdraudēta bērna vai audzinātāja dzīvība vai veselība
• ja bērns ilgākā laikā (vairāku mēnešu periodā) konsekventi “sabotē” Programmas procesu
• ja bērns ir ilgstošā periodā (vairākas nedēļas pēc kārtas) atrodas tik ilgā prombūtnē, ka nav iespējams saglabāt un uzturēt pastāvīgas attiecības un ikdienas režīmu
• ja audzinātājs atsakās turpināt sniegt pakalpojumu (piemēram objektīvu iemeslu dēļ – nopietnas veselības problēmas)

Neplānotos, piepešos gadījumos, kad audzinātājs nevar veikt (uz laiku vai vispār) savus pienākumus (piemēram, veselība vai tml. negadījums), Programmas sniedzējs nodrošina bērnam drošu vidi un pieaugušā klātbūtni (piemēram, cits brīvs audzinātājs  vai audzinātāja ģimenes loceklis, kuru bērns pazīst, u.c.). Šajos gadījumos tiek meklēti risinājumi Programmas nepārtraukšanai (piemēram, cits audzinātājs, izvērtējot abu pušu “saderību”, bērna vēlmi, u.c.), taču, ja tādi netiek rasti, tad bērnam tiek meklēti citi aprūpes risinājumi (piemēram, cita ārpusģimenes aprūpes forma vai krīzes audžuģimene).

Programmas dokumentācija

Klienta lieta, kuru veido:

• nosūtījums  par individuālās sociālās rehabilitācijas Programmas piešķiršanu bērnam
• bērna individuālās rehabilitācijas plāns
• sarunu/konsultāciju apraksti
• nosūtījums pie speciālista, ja tiek piesaistīts kāds no speciālistiem
• speciālista darba pārskats, ja ir bijis piesaistīts kāds no speciālistiem
• izejošā/ienākošā sarakste ar institūcijām attiecībā uz Programmas īstenošanas gaitu konkrētam bērnam
• u.c.

Citi dokumenti :

• - Programmas vietas un audzinātāja apraksts/vizītkarte
• - Programma sniegšanas vietas noteikumi
• - audzinātājam pilnvara
• - bērna personīgie dokumenti
• - u.c.

Programmas kvalitātes novērtējums

Programmas pašnovērtējums tiek veikts ne retāk kā reizi trijos gados.

Vienlaikus tiek veikts Programmas kvalitātes izvērtējums katram bērnam, kas ietver:

• novērtēšanu (sākotnējā, vidusposmā, noslēgumā)
• atgriezeniskā saite ar audzinātāju 
• atgriezeniskā saite ar bērnu
• atgriezeniskā saite no iesaistītajiem speciālistiem, u.c.

Personāla novērtējums tiek veikts ne retāk kā vienu reizi gadā (individuālās darba izpildes pārrunas).

Darba laiks

Programma tiek nodrošināta 24/7 režīmā, pastāvīgi.